PĀRVĀCOS UZ http://reviewhome.zzl.org/

Apskats filmai - Evil Dead

Apskats - Evil Dead

Šoreiz es atkal pastāstīšu par vienu no Sema Remī meistardarbiem. Evil Dead ir viena no viņa pirmajām pazīstajām filmām un tās budžets bija tikai 50000 ASV dolāru. Tā pieder pie šausmu filmu žanra un ir viena no mirdzošākajām pērlēm, kura sekmīgi sevī apvieno gan šausmas, gan komēdiju. Evil Dead tika uzņemta 80os gados, bet ir baisa joprojām.

Sižets šajā filmā stāsta par piecu studentu pārdzīvojumiem apsēstā mājiņā. Mūsu varoņi ir saprātīgais un nopietnais Ešs, viņa māņticīgā un depresīvā māsa Šerila, karstgalvis - jokdaris Skotijs, Skotija draudzene Šellija un Eša draudzene Linda. Sākumā 5 draugi domā, ka nopirkuši māju par ļoti izdevīgu cenu, viņiem paveicies. Kad tiek atrasta Miroņu Grāmata, mūsu stāsta varoņi saprot, ka kaut kas nav kārtībā ar vietu uz kuras atrodas māja. Sižets iet uz priekšu visai raiti, neliek garlaikoties, protams, tad ja negaidāt kaut ko ģeniālu. Jāatzīst, ka viss iet uz priekšu diezgan vienkāršu, lielāks uzsvars tiek likts uz ''Evil Dead'' atmosfēru, ar ko arī Sema Remī filmas izceļas.

Lai gan sižets šajā filmā varētu būt labāks, atmosfēra un scenārijs ir lielisks. Neskatoties uz filmas vecumu, tā ir ļoti baisa, kaut gan smieklīgu šeit es atradu ļoti maz un komēdijas elements īsti nenostrādāja. Lielisks ir kameras darbs, kas padziļina baisos ''nogaidīšanas'' momentus, kā arī šajā filmā parādās daži neizskaidrojami kameras efekti, kuri ļoti labi papildina Sema Remī meistardarba skatīšanās pieredzi. Jāpiemin arī daži no brutālajiem vardarbības skatiem (es teiktu, ka tie tika drīzāk tēmēti uz komēdija elementu), kaut gan mūsdienās varēsiet iztikt bez vemšanas maisiņiem - tas nav ne ''Zāģis'' ne ''Hostelis''.

Manā klasiskajā stila, nākošais ko apskatīsim ir..... aktiermāksla! Šeit gan ''Evil Dead'' pārāk neizceļas. Starp pieciem aktieriem, patiešām spēcīgi bija tikai 2. Eša un Skotija atveidotāji lieliski spēja notēlot emocijas, caur kurām varoņiem jātiek. Sievietes....... nu, noteikti nav pelnījušas Oskara apbalvojumu, kaut gan, iespējams tā ir dialogu vaina. Starp šiem aktieriem, protams, visvairāk izceļas Brūss Kembels - aktieris, kurš tēlo Ešu. Kembels tiešām māk attēot smagās emocijas, caur kurām jāiet galvenajam varonim un arī piešķir filmai spēcīgāku emocionālu piegaršu.

Visumā: Noteikti iesaku noskatīties visiem šausmu filmu cienītājiem un arī Sema Remī faniem. Lai gan ''Evil Dead'' nav pati labākā filma, tā vienalga ir sasodīti laba izklaide.

Apskats spēlei - Battlefield Heroes

 

Apskats - Battlefield Heroes

Šoreiz izteikšu savas domas par tīkla ''šūteri''. Jāsaka, ka pats žanrs man šķiet visai banāls, jo viss spēles laiks tiek bāzēts uz ļoti monotonām darbībām, bez lielām atšķirībām tajās. Vai ''Battlefield Heroes'' ir evolūcija žanrā un paceļ latiņu krietni augstāk? Nē. Vai tā ir jautra spēle arī tiem, kas šāda veida spēles nespēlē? Noteikti.

Uzsākam procesu līdz spēlēšanai ar reģistrāciju mājas lapā - dīvaina lieta ir tā, ka izdevējs ir EA(datorspēļu McDonalds), bet pati spēle ir par brīvu.... Nu, labi tātad reģistrācija - standart stuff, viss strādā, nav ko piebilst. Nākošais posms ir sava personāža izveidošana. Izvēle ir visai šaura, bet pietiekama - 3 klases - Padevīgais ārsts - Soldier, Rembo supercilvēks - Gunner un viskaitinošākais cilvēks pasaulē, kuram ir tendence palikt neredzamam un iebīdīt pretiniekam starp asu objektu, 2 armijas, kurās iestāties - Royals( alternatīvie amerikāņi) un Nationals(alternatīvie vācieši).Protams, iestājos Nationals armijā un izvēlējos ''grūžamnazimugurā'' klasi. Pēc pāris sekundēm uzzinu šokējošo ziņu - spēle tiek palaista no tīkla brauzera, kas nozīmē, ka spēle ir kaut kāds ''free shit''. Ja jūs tā domājat, jums........ nav taisnība. Beidzot tiekot iekšā spēlē, priekšā paveras spēle ar labām idejām un daudz plusiem.

Pirmā lieliskā lieta šajā spēlē ir dizains, tas ir ''multenīgs'', bet atšķirībā no citas nedaudz līdzīgas tīkla spēles - Team Fortress 2, tā ir pilnīga cell shaded izpildīta spēle( tas attiecas gan uz debesīm, gan mājām). Dizains BH ir patīkams acīm un dod patīkamu atbrīvojošu sajūtu. Ak, jā un darbība risinās II pasaules karā. Spēlētāju modeļi ir īpaši patīkami ar savām kustībām un sejas izteiksmēm padara spēli ļoti jautru. Grafika var būt nav pats, pats augstākais līmenis, bet tas ka spēle sver tikai 300 mb uz cietā diska, to daļēji atsver. Visumā - grafiskais iespaids ļoti labā A līmenī.

Bet ,protams, spēlēs galvenais ir spēles process un šajā spēlē man tas patiešām patīk( nevis kā tajā apkaunojumā - Counter strike). Tātad pašlaik spēlē ir tikai 5 kartes, kaut to skaits ātri vien palielinās un katra no tām ir unikāls piedzīvojums, katrā no tām ir sava tehnika, kuru ir jautri vadīt(izņemot lidmašīnu) un visas kartes ir ļoti jautras( nu, labi izņemot pēdējo izlaidumu, tā karte konkrēti nekam neder). Spēles cīņu sistēma ir šāda: Ir divas komandas, katrai pa 50 punktiem, par katru nokauto pretinieku 1 nost no viņu komandas, bet ar nosacījumu - iekarojot pretinieku komandas bāzes ar mīļo šaujam(vai auksto)ieroču palīdzību- Par katru savas komandas karogu, kas mīli plīvo vējā, iegūstam bonusu nogalinot pretiniekus. Zaudē komanda, kura paliek bez punktiem. Spēle izveidota visai sabalansēti, pašlaik mana uzvarēto/zaudēto spēļu attiecība ir 1.5, kas protams, ir pateicoties manām izcilajām stratēģijas spējām. Īpašu disbalansu nejūtu, jo spēlēju tikai ar comando, tieku nošauts, nošauju citus, nekādus milzīgus trūkumus vai pārlieku dižas priekšrocības klasēs neredzu.

Skaņa OK, sākuma melodija pielīp kā košļajamā gumija pie matiem, nekā īpaša ko teikt nav.

Protams, Battlefield Heroes nav ideāla. Spēles ''Kontenta'' trūkums liek sevi manīt un, ja plāno BH spēlet vairākas stundas pēc kārtas, ir risks iekļūt rutīnas skavās. Arī čats nav tas labākais, tāpat apbēdina balss čata trūkums. Arī tehnikas vadība nav ideāla......

BET tā ir lieliska spēle tīkla šūteru ietvaros un manuprāt(MANUPRĀT) ir daudz labāka par Valve multiplayer izstrādājumiem. Tāpēc, jā, noteikti to ielādējiet, paspēlējiet un papriecājieties par to cik labas var būt arī bezmaksas spēles.

Apskats filmai - Assasination of a High School President

Apskats - Assasination of a High School President

Šoreiz ar visai interesantu filmu sastapos ne visai daudzsološā žanrā - tīņu komēdijā. Un atkal - tāpat kā Shrink gadījumā, īsti nezinu, ka šo filmu aprakstīt.

Stāsts šajā filmā seko visai kompetentam, bet straujam topošajam žurnālistam Bobijam Funkam( vai Fankam, vai Fankijam, vai Manvienalga), viņš gatavo rakstu par skolēnu prezidentu, kad pēkšņi pazūd esejas. Bobijs sāk savu izmeklēšanu un nonāk pie visai savāda notikumu noslēguma....
Tas viss jau būtu jauki - oriģināla ideja, interesants galvenais varonis un Brūss Viliss - skolas direktors, jā tas viss izskatās jauki, BET visa filma kļūst visai .... slikta, kad pēc laika tā ieiet greizajā un neciešamajā klišeju neceļā. ''Assasination of a high school president'' ir pilna ar neinteresantām ''intrigām'', paredzamiem notikumu pavērsieniem un ļoti paredzamu finālu. Neteikšu, ka filma ir ļoti slikta, bet sižets sabojā tās labo ideju un pievieno to pie ''vidusskolas komēdijas - viduvējības'' slejas.

Aktieri nav slikti, bet, atkal viņu tēli ir kartona gabali ar ļoti maz īpašībām( kā lielākajā daļā vidusskolas komēdiju), tāpēc nejutu absolūti nekādus emocionālus pārdzīvojumus sakarā ar personāžiem - manis pēc skola varēja kaut vai uzsprāgt. Brūss Viliss savu direktora lomu izpilda labi un tā bija viena no lietām, kas lika man noskatīties filmu līdz galam.

Pozitīvais aspekts ''Assasination of a high school president'' ir tas, ka skaņa un grafiskais noformējums ir tiešām labs. Mūzika ir attiecīgi ievietota un visai melodiska. Dominējošie brūnie toņi labi uzsver filmas atmosfēru un filmu padara mazliet patīkamāku, kaut gan tikai mazliet.

Kopumā - neiesaku ''Assasination of a high school president'', kaut gan ja nebūsiet redzējuši nevienu vidusskolas komēdiju, šī filma varētu būt skatāma. Bet ja esat jau pazīstami ar ''American Pie'' vai ''Superbad'', dotā filma būs vilšanās.

Apskats filmai - Shrink

Apskats - Shrink

Ja esi kritiķis komēdijām un action filmām, ir grūti uzrakstīt labu ''revjū'' nopietnai, emocionālai filmai - kā ''Shrink''( Vai ''Psihoterapeits'', ja gribiet iet uz kino). Kāpēc? Nu, pirmkārt - ir grūtāk aprakstīt tādas emocijas, kā skumjas vai līdzcietību, nekā uzjautrinātību vai bailes. Bet es mēģināšu, jo man pašlaik nav gandrīz nekāda apskatu materiālu.

''Shrink'' ir filma par paškritiku un gribasspēku, par to kā skumjas sagrauj cilvēku, un drosme - izglābj.

Galvenais varonis Henrijs ir psihoterapeits, kuru no neciešamajām skumjām izglābj tikai apreibinošas narkotikas. Viņa parastie klienti ir filmu zvaigznes un citi populāri cilvēki, kuru dzīves ir viens vienīgs jūklis, kuru viņi bez palīdzības nespēj atpiņķerēt, bet Henrijam ir sarežģīti kādam palīdzēt, jo psihoterapeita ''pašārstēšanās'' un skumjas padarījušas viņu ļoti pesimistisku un skumju. Daudzu cilvēku dzīves savijās kopā, kad pie psihoterapeita atsūta talantīgu. bet apjukušu meiteni....

Sižets ir visai labs - negaidīt pavērsieni, spēcīgas intrigas un visi labumi iekļauti. Bet tas nav ideāls, noteikti nav, jo dažbrīd tas velkas kā gliemezis, kaut gan filma ir tikai 1h 30 minūtes. Arī ir problēmas ar daudzajiem varoņiem, daži no tiem netiek pie loģiska atrisinājuma un to dzīves pavērsieni šķiet mākslīgi un diezgan vāji. Kopumā stāsts nav slikts, bet no tā labāk negaidiet neko ļoti oriģinālu(ko es, protams, gaidīju)

Aktieri ir šajā filmā ir lieliski, visi varoņi apveltīti ar patiesām emocijām, tikumiem un netikumiem. Tas ir neaprakstāms process - skatīties kā Kevina Speisija personāžs sēž un pīpē zāli, tas ir jāredz. Pilnīgi nopietni, visi aktieri lieliski izpilda savas lomas un to( it īpaši Kevina Speisija) dēļ ir vērts saktīties filmu. Vienīgais, kas man šķita nedaudz...... dīvaini ir tas, ka šajā filmā ir: īrs. kuru sauc Šeimuss. Un viņš ir alkaholiķis. Man šķita, ka šī filma cenšas būt ļoti nopietna.

Mūzika visumā ir laba un emocionāla, lieliski pieskaņota filmas atmosfērai. Grafiskais noformējums ir nopelnījis apsveikumu no manas puses, jo tas lieliski attēlo personāžu noskaņojumu un notikumus, kuri notiek apkārt varoņiem

Lai gan šī filma nav izcila, tā tomēr ir jānoskatās visiem action un komēdiju filmu faniem (kā man), lai apdomātu dzīvi un redzētu, cik daudz pārdomu izraisa šāda veida filmas. Ļoti inteliģentas filmu, ar dziļu pamatdomu, cienītājiem - varat pieredzēt vilšanos, jo ''Shrink'' nav visai oriģināla pēc idejas, kaut gan lieliska prezentēta un pastāstīta.

Apskats filmai - Hot Fuzz

Apskats - Hot Fuzz

Šodien es atkal pastāstīšu par vienu no filmām, kuru galvenais varonis ir Saimons Peggs. Vai ''Hot Fuzz'' ir nākošā lieliskā parodiju komēdija pēc ''Shaun of the Dead'', vai arī tā nav cienīga manas kritiķa acs uzmanības? Lasiet tālāk un uzzināsiet....

''Hot Fuzz'' ir parodija par policistu filmām. Tajā parodētas visas klasiskās klišejas, tādas kā - dīvainais ciemats ar pārlieku priecīgajiem iezīvotājiem, ļoti draudzīgs policists pārinieks un citi.

Stāsts ir apmēram šāds: Policists Nikolass Endžels ir ļoti fanātisks darbaholiķis un vienkārši likumam uzticīgs cilvēks. Nikolasam viņa darbs ir galvenais, viņš ir 4 reizes labāks par visiem saviem kolēģiem un ieguvis ļoti daudz medāļu. Tāpēc nav brīnums, ka policistu viņa draudzene pamet, bet darba devēji nolemj viņu aizsūtīt uz kādu mierīgu pilsētiņu, jo Endžels liek pārējiem policistiem izskatīties slikti. Un neskatoties uz to cik mierīga pilsētiņa izskatās, izrādās ka tā glabā daudz tumšu noslēpumu.

Jā, pats sižets nav pārāk smieklīgs - ja to vienkārši tā uzraksta, bet režisors parūpējies par to lai no filmas burtiski plūstu ārā britu humors, kas ir patīkams un smieklīgs. Stāsts ir lielisks tāpēc, ka tas ir visai smieklīgs un nenopietns, bet tajā pašā laikā nezaudē spriedzi un visai interesantus sižeta pavērsienus.

Aktierspēle šajā filmā ir ļoti laba pateicoties Saimona Pegga un Nika Frosta duetam. Viņi pierādīja savu spēju tēlot Shaun of the Dead, un šajā filmā viņi nav ne par matu sliktāki. Viņu personāži ir tiešām dzīvi un ir patīkami skatīties, ko šie policisti dara un kā runā. Īstenībā šis viedoklis no manis skan subjektīvi, jo es dodu papildus punktus visām filmām, kurās ir personāžs ar britu akcentu. Timotijs Daltons arī parādās filmā, kā galvenais ļaundaris, bet viņš nav tik pārliecinošs, kā biju cerējis (un viņa britu akcents nebija pietiekami spēcīgs), pārējie aktieri mazākajām lomām piemeklēti labi un atbilstoši. Kaut gan būtu gribējies redzēt filmā vairāk jaunu (gados jaunu) cilvēku, kas filmai dotu vairāk ''svaiguma''.

Muzikālais pavadījums ir labs un atbilstoši šīs filmas gaisotni. Tas ir ļoti nopietns un profesionāls, kas tikai filmu padara smieklīgāku un patīkamāku. Arī vizuālie toņi un efekti ir labi, tie lieliski papildina komisko notikumu gaitu. Tiešām, efekti ir ļoti smieklīgi, un ''Hot Fuzz'' ir viena no retajām filmām, kas spēj pasmieties pati par sevi.

 
Visumā ''Hot Fuzz'' ir ļoti laba filma. To var skatīties cilvēks viens pats, ar draugiem, kino, DVD formātā, visur šī filma atstās pozitīvu iespaidu un patīkamas emocijas, tāpēc iesaku to noskatīties visiem.

Apskats filmai - How to be Serial Killer

Apskats - How to be a serial killer

Vai kādreiz esi vēlējies nogalināt? Nu, atbildi godīgi! Ja atbilde ir pozitīva, tad šī filma ir lieliska pamācība tev, ko darīt un ko nedarīt, ja vēlies būt masu slepkava. *instruktāža Dameona Klārka izpildījumā*

''Ieteikums Nr.2 - Izvēlies sev tīkamāko ieroci''

Pirmkārt šī filma mums dod ieskatu slepkavas dzīvē, kas iestarpināta ar izpalīdzīgiem ieteikumiem, lai tava slepkavas dzīve būtu veiksmīga. Notikumi tiek pārstāsti pareizā ātrumā konspektējot tieši galveno no slepkavas pamācības. Tiek arī dods viedoklis no kāda psihologa, bet kā gan viņš varētu saprast to ka masu slepkavas dara labu cilvēcei, masu slepkavības ir paņēmiens, kā pateikt: ''Izbaudiet katru savu mūža dienu, jo tā var būt jūsu pēdējā!'' Jāsaka, ka mūsu skolotāja - Maika dzīve ir pilna ar pārsteigumiem un šķiet ļoti interesanta.

''Ieteikums Nr. 4 - Pieredze ir labākais skolotājs''

Šajā mācību filmā ir sapulcināti tiešām labi aktieri, kuri mūs iepazīstina ar satraucošo slepkavas dzīvi. Vienīgais pārmetums - Maika draugs ir pārāk ''nūģīgs'', tāds noteikti nebija īstais Bārts( ne jau Simpsons). Upuri mirst reālistiski un sagatavo mūs šokam savā pirmajā meistardarbā. Ceru sastapt šos aktierus arī citos mācību video.

''Ieteikums Nr.7 - Labākais upuris ir tāds, kuru nepazīsti''

Mācības ir apvienotas ar patīkamu, mierīgu mūziku, lai skolniekiem būtu vieglāk iegrimt mācību procesā un atbrīvoties. Dažreiz gan tā traucē, jo praktiski nav iespējams dzirdēt to ko saka mūsu instruktāžas vadītāji. Ar kameras darbu varētu piestrādāt, tas nav perfekts, bet tik lieliskam mācību kursam nevajadzētu piekasīties par sīkumiem.

Paldies, ka izlasījāt šo rakstu un ļaujiet balsīm pārņemt jūsu prātā to pārņemt.

*šis ir humoristisks apskats filmai, lūdzu neuzsūtīt man uzbrukumā Amerikas armiju*

Apskats filmai - First Blood

Komentārs par filmu ''First Blood''

Ar vārdu savienojumu ''cilvēks - armija'' lielākajai daļai cilvēku noteikti saistīsies Rembo. Protams, nesen tika kinoteatros rādīja filmu - Rambo IV, tajā nogalināja daudz cilvēku, daudzos veidos. Bet vai jūs ziniet ar ko sākās Rambo? Pirmā filma par Silvestra Stalones attēlotā bijušā kareivja piedzīvojumiem nebija nepavisam asinskāra, tajā pat mira tikai viens cilvēks. Šī filma bija viena no iemesliem kāpēc Stalone tagad ir tas, kas viņš ir.

First Blood ir trilleris/drāma par cilvēka izdzīvošanas spējām, par to kā karš ietekmē cilvēka prātu, par cietsirdību un bailēm. Galvenais varonis ir Džons Rembo, pēdējais, kurš izdzīvojis no ''zaļajām beretēm'' - militāras komandas Vjetnamas karā, kura bija trenēta lai ignorētu sāpes un izdzīvotu neskatoties ne uz ko. Pēc kara viņš ,meklēdams tos kuri varētu būt izdzīvojuši, dodas uz nelielu pilsētiņu, kuras šerifs pilsētnieku drošības labad nolemj Džonu aizturēt. Pēckara murgu ietekmē Rembo metas bēgt.

Sižets ir lielisks un tas man tiešām bija pārsteigums, jo no šādas filmas to negaidīju - bet varbūt es nemaz nezināju, kas šī par filmu ir. ''First Blood'' ir visai smags stāsts un tam nav pārāk laimīgu beigu. Darbība iet raiti un garlaikoties neliek. Sižetā ir pāris klišeju, bet es nevainotu tajā režisoru, jo pirms 20 gadiem pavērsieni šajā filmā droši vien bija diezgan negaidīti.

Silvestrs Stalone nav pats labākais aktieris, atzīsim to. Bet šajā filmā viņa aktierspēle ir laba, pat ļoti laba - bijušā Vjetnamas kara cīnītāja tēls Stalonem piestāv un arī dramatiskās emocijas šķiet patiesas un labi izpildītas. Pārējie aktieri - visai parasti, bet vilties neliek.

Filmas noformējums ir vienkāršs un reālistisks. Īpaši labi izskatās mežs, tas ir drūms un vientuļš, tas atspoguļo Rembo tā brīža emocijas. Specefekti man šķita labi, lai gan nedaudz novecojuši. Par grafisko noformējumu ''First Blood'' nav daudz ko runāt, tas ne ar ko neizceļas, bet arī nav slikts.

Visumā filma atstāj ļoti labu iespaidu un neko līdzīgu sižeta ziņā nebiju redzējis, tāpēc visiem filmu cienītājiem iesaku to noskatīties - tā būs lieliska skatāmviela, kas varbūt liks paskatīties uz dzīvi savādāk.

 

Apskats filmai - Shaun of the Dead

 

Apskats - Shaun of the Dead

Man komēdijas, kā tādas patīk, kuram gan nepatīk smieties, bet diemžēl lielākā daļa komēdiju, kuras uzņemtas agrāk par 2000. gadu ir visai stulbas. Režisori tās ražo amerikāņu publikai, kura smiesies par izplūdes gāžu jociņiem vai tik acīmredzemu sarkasmu, ka to varētu saskatīt pat iPod mazajā ekrānā. Tāpēc pēdējos gados no jaunajām komēdijām turējos pa gabalu, jo kamēr komēdijas un parodijas gāja uz leju, piedzīvojumu grāvēji pamatīgi attīstījās( pārsvarā dēļ jaunajām mūzikas un specefektu iespējām). Bet kādā jaukā dienā es uztaustīju komēdiju zelta dzīslu - aktieri Saimonu Pegu un lieliskās britu komēdijas, kurās viņš tēlo galveno varoni.

Shaun of the Dead ir parodija par vecajām zombijfilmām, pat nosaukums tāds ir - visas klasiskās filmas par dzīvajiem miroņiem vienmēr bija .... of Dead, piemēram Day of the Dead, Land of the Dead u.t.t.

Sižets ir šāds - galvenais varonis Šons ir ne īpaši veiksmīgs vīrietis, viņš dzīvo kopā ar saviem diviem draugiem - karjeristu un tusni - neveiksminieku bez darba un gribasspēka. Šonam ir draudzene, bet viņa Šona vēlas pamest, jo vienīgā lieta Šona dzīvē, ko viņš var darīt bez darba, ir izklaides Vinčesterā - Anglijas krogā. Tā nu tas ir, līdz Londonā izplatās infekcija, kas cilvēkus padara par zombijiem. Šons nu atradis jaunu mērķi - izglābt draugus un ģimeni.

Sižets ir labs, iet raiti un nešķiet izstiepts. Joki ne vienmēr ir pilnīgi acīmredzami un tie nešķiet samāksloti, tie iederas filmas stilā. Arī katram no galvenajiem varoņiem ir sava personība, lai gan tā dažos gadījumos ir nedaudz pārspīlēta, bet filmā tas iederas labi. Stāsts par Londonas izdzīvojušo piedzīvojumiem ir vienkāršs, bet stils, kā režisoru to pasniedz ir ļoti labs. Negaidiet no sižeta īpašus pārsteigumus.

Aktieri ir tiešām labi un ir piemēroti personāžiem. Man īpaši patīk viņu runas stils, tas ir tik patīkams, sen nebiju dzirdējis īsto, britisko angļu valodu -  šo filmu ir ne tikai interesanti skatīties, bet arī klausīties. Daži aktieri nebija pārāk pārliecinoši tēlojumā, bet to es pamanīju tikai skatoties šo filmu otro reizi. Par aktiermākslu nav daudz ko teikt, jo parodijā cilvēki nevar būt līdz galam reālistiski, tiem jābūt nedaudz pārspīlētiem, komiskiem.

Noformējums filmai ir labs un šādai filmai piedienīgs bet ,manuprāt, šādai filmai prasītos nedaudz komiskāks, spilgtāks dizains. Specefekti ir labi, zombiji šķīst tā kā tiem jāšķīst. Vispār ''Shaun of the Dead'' pieturēta oldschool toņos, līdzīgi Day of the Dead un citām zombiju šausmenēm.

''Shaun of the Dead'' ir laba filma - ne lieliska, ne izcila - vienkārši laba izklaide sestdienas vakaram. Ja esat saaicinājis draugus, tad šī ir pirmā filma ko rekomendēju jums skatīties.

Apskats filmai - Drag me to Hell

Apskats - Drag me to Hell

Atzīšos - šausmu filmas nav mans mīļākais žanrs, parasti kādu noskatos, ja kopā ar draugiem nav ko darīt un vienīgā neredzētā un pieejamā filma ir šausmu filma. Neviena no tām nekad man nav likusies pārāk laba, šausmu filmas kā tādas man vienmēr šķitušas viduvējas. Sema Remī jaunais meistardarbs ''Drag Me To Hell'' manas mani pārsteidza, cik lieliska var būt šausmu filma.

Sižets ir sekojošs: Kad ambiciozā un nedaudz izmisusī bankas darbiniece Kristīne atsaka kredītu kādai vecai, slimai sievietei, viņai uzliek lāstu - dēmons no elles dziļumiem ieraus Kristīnes dvēseli ellē un viņai ir 3 dienas, lai atrastu veidu kā atbrīvoties no lāsta un izdzīvot.

Sižets ir pareizā tempā - tas nevelkas un negarlaiko, bet reizē arī nav pārāk ātrs un lietas nedara nesaprotamas. Lai gan filmā nav pārāk pārsteidzošu sižeta pavērsienu, sekot filmai bija interesanti. Vēl viena lieta, kas man šajā filmā patika, ir tas, ka tajā ir daudz humora, pat šausmu ainās ir par ko pasmieties. Neskatoties uz humoru ''Drag Me To Hell'' joprojām ir ļoti baisa šausmu filma un es bailēs gandrīz nogāzu krēslu. Visumā filmas sižeta gaita ir paredzama, bet sīkie pavērsieni un veidi, kā cilvēku nobiedēt, vai likt smieties ir diezgan pārsteidzoši

Labākais manuprāt šajā filmā ir aktieri. Galvenās varones aktrise tēloja tiešām pārliecinoši un es filmā neredzēju kaut kādu aktrisi, es redzēju Kristīni - cilvēku ar savām vēlmēm un savām rakstura īpašībām. Pārējo aktieri arī bija ļoti pārliecinoši un atstāja labu iespaidu. Vienīgi aktrise, kura tēloja veco sievieti, kas iesāka Kristīnes likstas, šķite nedaudz samākslota un varēja būt ar spēcīgākām cilvēcīgajām emocijām (dažbrīd viņa atgādina kaut kādu briesmoni, lai gan tur tiek nostādīta, ka burvju čigāniete).

Filmas darbības vieta izskatās labi, vietas, kuras galvenā varone apmeklē ir ļoti pilnas ar atmosfēru un liek sajust apkārtni filmā. Visā filmā toņi man šķita vairāk brūngani( izņemot manu mīļāko vietu filmā - cīņu mašīnā.) un tie atbilda situācijai.

Kopumā man šī filma ļoti patika un, ja staigājot pa DVD veikalu ieraugiet šo filmu blakus, piemēram, ''Saw 9 limited edition with director's farts '' paņemiet ''Drag Me To Hell'' - te nebūs tik daudz norautu roku, bet no čigānietēm baidīsīties vēl vairākus gadus.

Apskats spēlei - Prey

Apskats - Prey

Lielākā daļa mūsdienu pirmās personas šaušanas spēļu notiek vai nu 2. pasaules karā - pret vāciešiem, vai arī mūsdienās - pret jebkuru tautību izņemot, protams, ASV(labākie cilvēki pasaulē, kā nekā). Tomēr, daudzi izstrādātāji saredz potenciālu spēlēs, kurās cīņas notiek starp marsiešiem vai citiem citplanētiešiem (Quake sērijas, Half Life ....). Šajās datorspēlēs iespējams eksperimentēt ar ar fantastiskiem izgudrojumiem un dažāda lieluma un uzvedības pretiniekiem (lasi - monstriem). Viena no šādām spēlēm ir Prey.

Tātad - mūsu galvenais varonis ir Tomijs - indiānis, kurš dzīvo kādā rezervātā kopā ar savu vectēvu - svēto indiāni un draudzeni - vienkāršu sievietu, kura vēlas vienkāršu, indiāņu ticībai pievērstu dzīvi. Viss maina savas vietas, kad pēkšņi, nez no kurienes uzrodas svešo kosmosa kuģis un nolaupa mūsu galvenos varoņus, ieraujot viņus baisā piedzīvojumā. Sižets ir saprotams un tam ir patīkami sekot.

Jāsaka, ka spēles dizains manī izraisīja ļoti pozitīvas emocijas, tas ir patiešām izdevies. Ēnojums un gaismojums ir labs, līmeņi izskatās dažādi un krāsaini. Dominē tumšās krāsas, bet tas ir gana spēcīgas, lai neizskatītos, kā klasiskais mūsdienu pelēcīgais šūteris. Starp ienaidniekiem ir daudz klonu, bet to tipi ir pietiekami dažādi, lai neliktu garlaikoties. Bet par ko gan es šeit rakstu - labākie ir ieroči. Tie ir neticami labi izveidoti. Piemēram automāts vis nav parasta AK-47 alternatīva, tas ir kā dzīvs organisms - ar acīm, nagiem un taustekļiem, un, jā tas kustas.

Uz šo spēli ir patīkami skatīties, bet ar spēlēšanu... nu spēles procesā ir pāris inovāciju, piemēram staigāšana pa antigravitācijas sienām, vai skriešana caur portāliem un ''spirit walk''(''nāves'' analogs, zaudējot spēlētājs var atgriezties vietā kur nupat zaudējis), bet šīs lietas tikai nedaudz novērš no spēles lielākā mīnusa - process ir diezgan monotons. Spēle dodas pa lineārajām skriptu sliedītēm šādi - apšauj visus ''ciplīšus'', kas atrodas 10 metru rādiusā, atver durvis( organiskās, protams) un atšauj vēl ''ciplīšus''. Portāli izrādās vienkārši savādākas durvis uz citām istabām. Vēl rūtīnu dažādo kaut kādu spoku, vai kaut kā tāda parādīšanās, kura lika skudriņām skraidīt pār manu muguru.

Sasummējot visu kopā, ko mēs iegūstam? Lielisku mākslas darbu uz ko ir patīkami skatīties, interesanti sekot līdzi ko tas mums stāsta, bet kad tas pielaiž mūs pie kontroles, tas vairs nav tik satriecošs. Saku ''tik'', jo spēle vienalga ir laba un galvoju, neko tādu agrāk nebūsiet spēlējuši. It īpaši iesaku to iegādāties, jo tagad oficiālu kopiju veikalā ''Rimi'', kas atrodas kompleksā ''Alfa'' var iegādātāties tikai par Ls1, 20. Jā, jūs izlasījāt pareizi.

Apskats flmai - Igor

Apskats - Igor

Šī ir viena no filmām, kuru vajadzēja noteikti parādīt kādā no Latvijas kinoteātriem. Manuprāt, šī ir viena no interesantākajām animācijas filmām - vispār. Kāpēc? Lūk, šo lietu es jums izstāstīšu ( vai aprakstīšu?)

Igors ir piedzimis, nu kā Igors - jā, tas Igors no Frankenšteina filmas. Visi cilvēki, kas piedzimst ar kupri, Malārijā( valstī, kur filmas notikumi norisinās) tiek nokristīti par Igoriem. Bet šis konkrētais Igors, negrib būt vis kaut kāds ļaunā zinātnieka izpalīgs - viņš pats vēlas būt ļaunais zinātnieks, pats radīt dažādus nāves rīkus.

Malārija bija parasta fermeru valstiņa līdz uz tās nolaidās mistiski negaisa mākoņi un bez saules augi ātri vien nobeidzās, tāpēc jaunais karalis izvēlas savu pieeju kā pelnīt naudiņu. Malārijā ļaunie zinātnieki izgudro visai bīstamus rīkus, kas varētu iznīcināt pasauli, un pieprasa drošības naudu par cilvēces drošību.

''Igor'' sižets ir diezgan vienkāršs, bet man tas īpaši netraucēja, kaut gan internetā daudzi filmu pilnīgi iesvieduši vienā kastē ar viduvējībām, kaut gan arī tādas animācijas kā ''W.A.L.L.-E'', ne ''Bolt'' neizcēlās ar priekšzīmīgu sižetu ar negaidītiem pavērsieniem.

Pēc filmas dizaina var redzēt, ka Entonijs Leonids ir Tima Bērtona fans. Dizains ir ''Igor'' stiprākā puse - dominējošās krāsas ir tumšas un spilgtas. Tēlu dizains ir ļoti orģināls - tie nav ''pareizie'' Disney cilvēciņi - šeit galvas ir lielas, mazas, deformētas, to pašu var teikt par viņu ķermeņiem un citiem locekļiem. šo stilu tiešām ir grūti aprakstīt tāpēc ievietošu attēlus

 

Šī filma ir ļoti smieklīga un jautra, bet jums būs šis tas jāzin par vecajām šausmu filmām lai to izprastu. Jāsaka, ka Igors vēl ilgu laiku būs mans favorīts starp animācijas un filmām vispār.

 

Apskats filmai - Darkman

Īss vērtējums filmai : Darkman

Nesen nostalģijas uzplūdos noskatījos filmu, no Liama Nīsona filmogrāfijas - Darkman. Šī filma ir komiksa ekranizācija. Man par izbrīnu sākuma titros ieraudzīju Sema Remī(Drag me to Hell, Spiderman1,2,3) vārdu - viņš rakstījis scenāriju un režisējis. Tas liek man domāt, ka šis mākslas darbs būs labs. Stāsts ir par zinātnieku, kurš izgudrojis ādas aizstājēju( cilvēkam, kurš apdedzinājies) un viņam nelaimīgā kārtā saskarē ar ķimikālijām jāšķiras no ādas uz sejas un rokām. Protams zinātnieks ir visai dusmīgs uz vainīgo un viņš alkst atriebības. Filmas sižets šķiet vienkāršs, bet garlaicīgi nekļūst. "Darkman" efekti ir nedaudz novecojuši, jo tā tomēr iznāca 80tajos, bet Liama Nīsona aktierspēle ir lieliska, viņš filmai piešķir ļoti spēcīgu gaisotni. No filmas varēja iznākt kārtējā komiksu ekranizācija ar parastu sižetu un neinteresantiem varoņiem, bet režisora un galvenā aktiera spējas to pārvērš par interesantu, spēcīgu kino pieredzi.

Apskats spēlei - Call of Duty 4

Revjū: Call of Duty 4 Modern Warfare

Sākšu savu tīkla dienasgrāmatu (vārds blogs man izklausās pēc kāda briesmoņa no 50. gadu šausmu filmām) vienu no atzītākajiem pirmās personas šaudekļiem - Kāl of dutī četri.
Mēs spēli iesākam ar visai labu pamācību, kas pēc rezultātiem izvēlas spēlētājam atbilstošu sarežģītības līmeni. Spēles process ir klasisks, bet tas papildināts ar dažām interesantām izmaiņām - sākot no ienaidnieku bombardēšanas no kaujas helikoptera līdz pat graujošai krievu teroristu apšaudīšanai no džipa. Pēc katras spēlētāja kļūdas (nāves) izstrādāji mūs laipni informē ka karš ir ļoti ļauna lieta un visi, kas to izvēlas ir gatavie ļaunuma iemiesojumi, lai pēc brīža iegrūstu jūs jautrā kauju eksplozijā ar ieročiem un sprādzieniem un.......

Spēles notikumi izvēršas mūsdienās, kas nozīmē, ka spēlētāja iendaidnieki būs vai nu arābi vai krievi - Call of Duty 4 to zina un ievēro. Sižets ir labs, bet neko neuzspiež. Spēle dod iespēju paspēlēt divās konflikta pusēs- Amerikāņi - parastie armīnieki, kuri neko nezina, tikai apšauda arābus, bārsta ''spicas frāzītes'' un angļi - cietsirdīgi SAS darbinieki, kas nekautrējas spīdzināt cilvēkus lai iegūtu informāciju, izstrādātāji zināja patiesos faktus un ievietoja spēlē.
Jāsaka ka Call of Duty 4 ar karšu dažādību īpaši lepoties nevar, it kā nekas neatkārtojas, tomēr visas lokācijas ir jau iepriekš redzētas un sajūsmu nerada.
Vēlviena sudzība no manas puses ir dīvainā gaismošana: Bieži biedru ķiveres nez kāpēc rada atspīdumu, kas galīgi neatbilst nekādiem fizikas likumiem.
Spēli varu ieteikt spēlēt jebkuram, kas kaut nedaudz interesējas par FPS. Ja pērciet kādu spēli reizi pa pusgadu, pērciet Call of Duty 4 - tā ir viena no labākajām spēlēm tagadējā tirgū, tai nav gandrīz nekādu trūkumu.