Apskats spēlei - Prey

Apskats - Prey

Lielākā daļa mūsdienu pirmās personas šaušanas spēļu notiek vai nu 2. pasaules karā - pret vāciešiem, vai arī mūsdienās - pret jebkuru tautību izņemot, protams, ASV(labākie cilvēki pasaulē, kā nekā). Tomēr, daudzi izstrādātāji saredz potenciālu spēlēs, kurās cīņas notiek starp marsiešiem vai citiem citplanētiešiem (Quake sērijas, Half Life ....). Šajās datorspēlēs iespējams eksperimentēt ar ar fantastiskiem izgudrojumiem un dažāda lieluma un uzvedības pretiniekiem (lasi - monstriem). Viena no šādām spēlēm ir Prey.

Tātad - mūsu galvenais varonis ir Tomijs - indiānis, kurš dzīvo kādā rezervātā kopā ar savu vectēvu - svēto indiāni un draudzeni - vienkāršu sievietu, kura vēlas vienkāršu, indiāņu ticībai pievērstu dzīvi. Viss maina savas vietas, kad pēkšņi, nez no kurienes uzrodas svešo kosmosa kuģis un nolaupa mūsu galvenos varoņus, ieraujot viņus baisā piedzīvojumā. Sižets ir saprotams un tam ir patīkami sekot.

Jāsaka, ka spēles dizains manī izraisīja ļoti pozitīvas emocijas, tas ir patiešām izdevies. Ēnojums un gaismojums ir labs, līmeņi izskatās dažādi un krāsaini. Dominē tumšās krāsas, bet tas ir gana spēcīgas, lai neizskatītos, kā klasiskais mūsdienu pelēcīgais šūteris. Starp ienaidniekiem ir daudz klonu, bet to tipi ir pietiekami dažādi, lai neliktu garlaikoties. Bet par ko gan es šeit rakstu - labākie ir ieroči. Tie ir neticami labi izveidoti. Piemēram automāts vis nav parasta AK-47 alternatīva, tas ir kā dzīvs organisms - ar acīm, nagiem un taustekļiem, un, jā tas kustas.

Uz šo spēli ir patīkami skatīties, bet ar spēlēšanu... nu spēles procesā ir pāris inovāciju, piemēram staigāšana pa antigravitācijas sienām, vai skriešana caur portāliem un ''spirit walk''(''nāves'' analogs, zaudējot spēlētājs var atgriezties vietā kur nupat zaudējis), bet šīs lietas tikai nedaudz novērš no spēles lielākā mīnusa - process ir diezgan monotons. Spēle dodas pa lineārajām skriptu sliedītēm šādi - apšauj visus ''ciplīšus'', kas atrodas 10 metru rādiusā, atver durvis( organiskās, protams) un atšauj vēl ''ciplīšus''. Portāli izrādās vienkārši savādākas durvis uz citām istabām. Vēl rūtīnu dažādo kaut kādu spoku, vai kaut kā tāda parādīšanās, kura lika skudriņām skraidīt pār manu muguru.

Sasummējot visu kopā, ko mēs iegūstam? Lielisku mākslas darbu uz ko ir patīkami skatīties, interesanti sekot līdzi ko tas mums stāsta, bet kad tas pielaiž mūs pie kontroles, tas vairs nav tik satriecošs. Saku ''tik'', jo spēle vienalga ir laba un galvoju, neko tādu agrāk nebūsiet spēlējuši. It īpaši iesaku to iegādāties, jo tagad oficiālu kopiju veikalā ''Rimi'', kas atrodas kompleksā ''Alfa'' var iegādātāties tikai par Ls1, 20. Jā, jūs izlasījāt pareizi.