Revjū: Call of Duty 4 Modern Warfare
Sākšu savu tīkla dienasgrāmatu (vārds blogs man izklausās pēc kāda briesmoņa no 50. gadu šausmu filmām) vienu no atzītākajiem pirmās personas šaudekļiem - Kāl of dutī četri.
Mēs spēli iesākam ar visai labu pamācību, kas pēc rezultātiem izvēlas spēlētājam atbilstošu sarežģītības līmeni. Spēles process ir klasisks, bet tas papildināts ar dažām interesantām izmaiņām - sākot no ienaidnieku bombardēšanas no kaujas helikoptera līdz pat graujošai krievu teroristu apšaudīšanai no džipa. Pēc katras spēlētāja kļūdas (nāves) izstrādāji mūs laipni informē ka karš ir ļoti ļauna lieta un visi, kas to izvēlas ir gatavie ļaunuma iemiesojumi, lai pēc brīža iegrūstu jūs jautrā kauju eksplozijā ar ieročiem un sprādzieniem un.......
Spēles notikumi izvēršas mūsdienās, kas nozīmē, ka spēlētāja iendaidnieki būs vai nu arābi vai krievi - Call of Duty 4 to zina un ievēro. Sižets ir labs, bet neko neuzspiež. Spēle dod iespēju paspēlēt divās konflikta pusēs- Amerikāņi - parastie armīnieki, kuri neko nezina, tikai apšauda arābus, bārsta ''spicas frāzītes'' un angļi - cietsirdīgi SAS darbinieki, kas nekautrējas spīdzināt cilvēkus lai iegūtu informāciju, izstrādātāji zināja patiesos faktus un ievietoja spēlē.
Jāsaka ka Call of Duty 4 ar karšu dažādību īpaši lepoties nevar, it kā nekas neatkārtojas, tomēr visas lokācijas ir jau iepriekš redzētas un sajūsmu nerada.
Vēlviena sudzība no manas puses ir dīvainā gaismošana: Bieži biedru ķiveres nez kāpēc rada atspīdumu, kas galīgi neatbilst nekādiem fizikas likumiem.
Spēli varu ieteikt spēlēt jebkuram, kas kaut nedaudz interesējas par FPS. Ja pērciet kādu spēli reizi pa pusgadu, pērciet Call of Duty 4 - tā ir viena no labākajām spēlēm tagadējā tirgū, tai nav gandrīz nekādu trūkumu.
Mēs spēli iesākam ar visai labu pamācību, kas pēc rezultātiem izvēlas spēlētājam atbilstošu sarežģītības līmeni. Spēles process ir klasisks, bet tas papildināts ar dažām interesantām izmaiņām - sākot no ienaidnieku bombardēšanas no kaujas helikoptera līdz pat graujošai krievu teroristu apšaudīšanai no džipa. Pēc katras spēlētāja kļūdas (nāves) izstrādāji mūs laipni informē ka karš ir ļoti ļauna lieta un visi, kas to izvēlas ir gatavie ļaunuma iemiesojumi, lai pēc brīža iegrūstu jūs jautrā kauju eksplozijā ar ieročiem un sprādzieniem un.......
Spēles notikumi izvēršas mūsdienās, kas nozīmē, ka spēlētāja iendaidnieki būs vai nu arābi vai krievi - Call of Duty 4 to zina un ievēro. Sižets ir labs, bet neko neuzspiež. Spēle dod iespēju paspēlēt divās konflikta pusēs- Amerikāņi - parastie armīnieki, kuri neko nezina, tikai apšauda arābus, bārsta ''spicas frāzītes'' un angļi - cietsirdīgi SAS darbinieki, kas nekautrējas spīdzināt cilvēkus lai iegūtu informāciju, izstrādātāji zināja patiesos faktus un ievietoja spēlē.
Jāsaka ka Call of Duty 4 ar karšu dažādību īpaši lepoties nevar, it kā nekas neatkārtojas, tomēr visas lokācijas ir jau iepriekš redzētas un sajūsmu nerada.
Vēlviena sudzība no manas puses ir dīvainā gaismošana: Bieži biedru ķiveres nez kāpēc rada atspīdumu, kas galīgi neatbilst nekādiem fizikas likumiem.
Spēli varu ieteikt spēlēt jebkuram, kas kaut nedaudz interesējas par FPS. Ja pērciet kādu spēli reizi pa pusgadu, pērciet Call of Duty 4 - tā ir viena no labākajām spēlēm tagadējā tirgū, tai nav gandrīz nekādu trūkumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru